Ear Cleaning spoon Inv. Nr. VI 126:1674
The ear cleaning spoon was found during the excavations of the Salaspils stone castle in 1971 under the direction of Adolfs Stubava. The circumstances of the find are well documented – the find site is in the West castle precinct (2nd square, 2nd layer, SE quarter, NW corner of the outer wall, sq. 28.50 x 4.40) between the NW corner of the castle and the free-standing NW round tower. Based on the circumstances of the find, it can most likely be dated to the 16th century. The spoon is a stylus with a small spatula intended for cleaning ears at one end and a decoratively carved unicorn head at the other end. It is made of valuable ivory-like material. The unicorn motif has been known since ancient times, but it became especially popular in the 16th century. The unicorn horn was attributed miraculous powers, it could protect against any poison, it served as an antidote. The unicorn motif became especially popular after 1577, when the English traveler Martin Frobisher returned from his next trip with a story that he had seen sea unicorns off the coast of Canada. The popularity of this mythical animal's horn is evidenced by the stories that Queen Elizabeth paid such a sum of money for one such horn that at that time it was possible to buy a castle, while in Scotland during the reign of James IV it was possible to pay in gold unicorns and half-unicorns, because that was the name of the Scottish monetary unit at the beginning of the 16th century. The object found in Salaspils bears a resemblance to the so-called Unicorn tapestries dating back to the 16th century, made in the Southern Netherlands. Bronze ear cleaning spoons are a fairly common find in the Late Iron Age in the Livonian territory. In the 16th century, they are a relatively rare find in Latvia – two spoons are known to be part of toilet sets found in the Cēsis and Sēlpils castles. The Salaspils specimen, due to its high artistic value and mythological significance, is a unique specimen among Latvian finds. The Salaspils ear cleaning spoon most likely came to Latvia through Dutch traders. Ear cleaning spoons Inv. No. VI 126:1674. The spoon dates from the 16th century.
Ausu tīrāmās karotītes Inv. Nr. VI 126:1674
Ausu tīrāmā karotīte atrasta Salaspils mūra pils izrakumos 1971. gadā Adolfa Stubava vadībā. Atraduma apstākļi ir labi fiksēti – atraduma vieta ir Rietumu priekšpilī (2. laukums, 2. slānis, DA ceturksnis, ārējā mūra ZR stūrī, kv. 28.50 x 4.40) starp pils ZR stūri un brīvstāvošo ZR apaļo torni. Pēc atraduma apstākļiem to visticamāk var datēt ar 16. gadsimtu. Karotīte ir irbulis ar nelielu, ausu tīrīšanai domātu lāpstiņu vienā galā un dekoratīvi grieztu vienradža galvu otrā galā. Tā gatavota no vērtīga ziloņkaulam līdzīga materiāla. Vienradža motīvs pazīstams jau kopš antīkās pasaules, taču īpaši populārs tas kļuva 16. gadsimtā. Vienradža ragam tika piedēvētas brīnumainas spējas, tas spēja pasargāt no jebkuras indes, tas kalpoja kā pretinde. Vienradža motīvs īpaši populārs tas kļuva pēc 1577. gada, kad angļu ceļotājs Martins Frobišers atgriezās no sava kārtējā ceļojuma ar stāstu, ka redzējis jūras vienradžus pie Kanādas krastiem. Šī mītiskā dzīvnieka raga popularitāti apliecina nostāsti, ka par vienu šādu ragu karaliene Elizabete samaksājusi tādu naudas summu, par kuru tai laikā varēja iegādāties pili, savukārt Skotijā Džeimsa IV laikā bija iespējams norēķināties zelta vienradžos un pusvienradžos, jo tā 16. gs. sākumā sauca skotu naudas vienību. Salaspilī atrastajam priekšmetam saskatāma līdzība ar 16. gadsimtu datētajiem, Dienvidnīderlandē tapušajiem t.s. Vienradžu gobelēniem (Unicorn tapestries). Bronzas ausu tīrāmās karotītes ir diezgan biežs atradums vēlajā dzelzs laikmetā lībiešu apdzīvotajā teritorijā. 16. gadsimtā Latvijas teritorijā tas ir samērā rets atradums – divas karotītes zināmas Cēsu un Sēlpils pilīs atrasto tualetes komplektu sastāvā. Salaspils eksemplārs, pateicoties savai mākslinieciskajai augstvērtībai un mitoloģiskajai nozīmei, ir unikāls eksemplārs starp Latvijas atradumiem. Salaspils ausu tīrāmā karotīte visticamāk nonākusi Latvijā ar holandiešu tirgotāju starpniecību. Ausu tīrāmās karotītes Inv. Nr. VI 126:1674. Karotītes datējums 16. gs.